EKSPOZĪCIJA

NAMA UN EKSPOZĪCIJAS APSKATE

Melngalvju nama ēka celta 14.gs. 30. gados kā pilsētas centrālais nams tirgotāju saietiem. Šī ir viena no krāšņākajām Rīgas ēkām, kura glabā unikālu vēsturisko mantojumu par leģendāro Melngalvja brālību, kas 14. gadsimta izskaņā veidojās līdzās jau esošajām Rīgas tirgotāju un amatnieku ģildēm. Rīkojot krāšņus svētkus, tajā apvienojās jaunie un dzīvespriecīgie tirgotāji, vēlāk kļūstot par respektabliem pilsētas kopienas dalībniekiem. Laikam ejot, nams kļuva par karaļu un citu augstu viesu uzņemšanas vietu, un pilda šo funkciju arī šodien - šeit tiek rīkoti koncerti, balles un citi svinīgi pasākumi, tajā skaitā valsts nozīmes pieņemšanas. Mūsdienās ikvienam nama apmeklētājam dota iespēja iepazīties ar ekspozīciju, kas ataino seno laiku pilsētas attīstību un ekonomikas izaugsmi.

VĒSTURISKIE PAGRABI

Izbūvēti līdz ar ēku 1334. gadā, pagrabi ir vēsturiski orģinālā nama daļa, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Tie savulaik kalpojuši kā noliktavu telpas tirgotājiem. Šeit tikuši glabāti brālības vīna krājumi un tirgotāju savestie dārgumi - labība, ādas, lini, medus, vasks un daudz kas cits. Lai gada aukstajos mēnešos namā būtu silti, tika izbūvēta hipokausta jeb siltā gaisa krāsns, kas aplūkojama nama vēsturiskajā daļā. Mūsdienās apmeklētāji pagrabos var iepazīties ar Melngalvju nama un Melngalvju brālības vēsturi, to raksturojošiem elementiem un detaļām, iesaistoties izzinošās aktivitātēs.           

VĒSTURISKIE KABINETI

Melngalvju nama vēsturiskie kabineti ir iekārtoti atbilstoši 19.gs. interjeram. Kabinetos notikušas brālības kolēģijas sēdes, pieņemti svarīgākie ar biedrību saistītie lēmumi un veiktas kases atskaites. Te apskatāma izsmalcināta seno tabakdožu un ievērojama sudrabu trauku kolekcija, kas savulaik bijusi lielākā un slavenākā Baltijā. No 2012. - 2016. gadam kabineti bijuši Latvijas Valsts Prezidenta darba istaba.

ZĀLES UN KOMPONISTU GALERIJA

Apskatei pieejama komponistu galerija, vēsturiskā Lībekas zāle un greznā Svētku zāle. Svētku zālē, izcilu kokgriezumu ietvaros, izvietoti karaliskie portreti bijuši liecinieki ievērojamāko latviešu mūziķu koncrtiem. Zāles griestos attēlots viens no dekoratīvās un monumentālās glezniecības meistardarbiem - "Svētā Maurīcija apoteoze'". Zālēm blakus esošajā komponistu galerijā novietoti astoņi ārzemju un četri latviešu komponistu krūšutēli. Tie ir kā atgādinājums par Melngalvju mīlestību pret mākslu un mūziku, kas tikusi atskaņota Svētku zālē. No 1837. līdz 1839. gadam Rīgā dzīvoja un koncertus sniedza vācu komponists Rihards Vāgners, kurš atstājis paliekošus nospiedumus Latvijas mūzikas attīstībā.

 



– Drukāt dokumentu