Austrālijas putnu balsis | Latvijas Radio koris un flautu virtuoze Ženevjēva Leisija

Dalībnieki

Flautu virtuoze Ženevjēva Leisija (Genevieve Lacey)
Latvijas Radio koris
Diriģents Kaspars Putniņš

Programma

I daļa
Kerolaina Šova "Un bezdelīga" (Caroline Shaw - And the Swallow)
Jakobs van Eiks "Eņģeļa lakstīgala" (Jacob van Eyck - Engels Nachtegaeltje)
Arvo Perts Magnificat un Nunc dimittis (Arvo Part - Magnificat and Nunc dimittis)
Fēlikss Mendelszons XXII psalms "Mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis" (Felix Mendelszon Psalm XXII ‘Mein Gott, warum hast du mich verlassen’)
Holisa Teilore un Džons Rouzs "Putns par Bērdu" (domāts komponists Viljams Bērds)
(Hollis Taylor and Jon Rose - Bird on Byrd)

II daļa
Džovanni Pjerluidži da Palestrīna Diminūcijas par Pulchra est tēmu (Džovanni Pierluigi da Palestrina - Diminutions on Pulchra est anima mea)
Pēteris Vasks "Mūsu māšu vārdi"
Holisa Teilore un Džons Rouzs "Ēteridžas upe" (Hollis Taylor and Jon Rose - Etheridge River)
Ēriks Ešenvalds "Gulbja dziesma"

Ženevjēva Leisija ir Austrālijas mūzikas ikona - viņa pieder pie tiem patiesi retajiem māksliniekiem, kuri paplašina priekšstatus ne vien par sava instrumenta iespējām, bet arī par pašu klausīšanās pieredzi. ABC par viņu saka: “Izcila stāstniece mūzkā, drosmīga riskētāja, iedvesmotāja, bezbailīga piedzīvojumu un patiesības meklētāja. Priekpilns spēks, kas dara pasauli labāku”.
Leisija muzicējusi BBC Proms Londonas Karaliskajā Alberta zālē, uzstājusies Karalienei Elizabetei II Vestminsteras abatijā, sadarbojusies ar neskaitāmiem orķestriem un ansambļiem no Austrālijas līdz Eiropai un Āzijai. Kritiķi viņu raksturo kā vienu no Austrālijas oriģinālākajām mūziķēm - mākslinieci, kura ar izsmalcinātu muzikalitāti un publiku aizraujošām koncertidejām nemitīgi paplašina robežas tam, ko spēj viņas instruments un ko var nozīmēt koncerts. Starptautisku ievērību guvusi mākslinieces spēja nojaukt robežas starp seno un laikmetīgo, viņu raksturo brīnumaina muzikalitāte, teatrāls vērienīgums un spēja katru koncertu pārvērst daudzslāņainā mākslinieciskā pieredzē, kur senā mūzika organiski sastopas ar laikmetīgo mākslu un dabas skaņu pasauli. Leisija ir vairākkārtēja Austrālijas nozīmīgāko mūzikas balvu laureāte un viena no pieprasītākajām interpretēm savā valstī.

“Austrālijas putnu balsis” Ženevjēva Leisija veidojusi kopā ar Latvijas Radio kori un diriģentu Kasparu Putniņu, koncerts kļūs par ievadu mākslinieku kopīgajai Austrālijas koncertturnejai. Pēc koncerta Latvijā programma skanēs Brisbenā, Melburnā, Pērtā, Adelaidā, Kanberā un Sidnejā.
Programma veidota kā laika labirints, kurā dažādu gadsimtu mūzika nepastāv lineārā secībā, bet vijas pāri laikam un telpai. Renesanses polifonija sastopas ar romantisma mūziku, Baltijas mūzikas dižgaru skaņdarbiem un Austrālijas laikmetīgajiem jaundarbiem, kas radīti īpaši šai programmai, ļaujot atklāt negaidītas saiknes starp šķietami attālām kultūrām un laikmetiem.

Putnu dziesmas komponistus fascinējušas visos laikos - no Bēthovena līdz Britenam un Mesiānam. Šeit - koncerta centrālo asi veido austrāliešu komponistu tandēms – vijolniece, komponiste un viena no pasaulē ievērojamākajām zoomuzikoloģēm Holisa Teilore un komponists, vijolnieks Džons Rouzs. Jau divdesmit gadu garumā Holisa Teilore pēta Austrālijas svilpējstrazda (pied butcherbird) dziedājumus, analizējot tos kā muzikālas struktūras un vienu no nozīmīgākajiem piemēriem tam, ka putnu balsīs pastāv sava muzikālā loģika, ritms un forma. Viņas pētījumi kļuvuši par būtisku ieguldījumu zinātnē, savukārt kompozīcijās putnu dziedājumi atklājas kā pilnvērtīga mūzika. Džons Rouzs ir viens no Austrālijas eksperimentālās mūzikas pionieriem, vairāk nekā simt albumu autors un prestižās Don Banks Music Award laureāts. Abu mākslinieku ilggadējā sadarbība apvieno zinātni, improvizāciju, dabas skaņu ainavas ierakstus un kompozīciju, radot unikālu skaņu pasauli. Komponisti īpaši šai koncertprogrammai radījuši darbus, kuros cilvēka un putnu balsis pastāv līdzvērtīgā dialogā.
Austrālijas komponistu skaņu pasaule organiski sasaucas ar Arvo Perta, Pētera Vaska un Ērika Ešenvalda mūziku, kas turpina pastorālās tēmas, savukārt Palestrīnas, Jakoba van Eika, Mendelszona un Kerolainas Šovas mūzika ieauž šajā laika labirintā nepārtrauktības pavedienu, ļaujot vairāk nekā piecu gadsimtu mūzikai atklāt negaidītas savstarpējas saiknes un veidot daudzslāņainu muzikālu ainavu, kurā cilvēka balss, putnu dziedājumi, Ženevjēvas Leisijas izsmalcinātā muzikalitāte un žilbinošā virtuozitāte saplūst vienotā skaniskā pieredzē.